Sākumā – par dziļāko aplenkuma aku. Tajā acīmredzot kādreiz glabājās ūdens, bet tagad tā ir caura un tukša. Taču mērogs tik un tā atstāj iespaidu.
Vilina, vilina dziļums
Bet mēs esam braši puiši, līdām iekšā nedomājot
Ekipējušies kā nākas – te nu ķiveres arī noderēja. Vovam uz galvas – interesanta mantiņa – GoPro
Fotogrāfijās tas izskatās pat draudīgāk nekā dzīvē. Bet viegli nebija, tas gan
Taču salīdzinājumā ar to, kas mūs gaidīja nākamajā dienā, tie ir nieki
Akā ir caurumi, tas ir, logi
Par pakāpieniem tos var nosaukt tikai ar lielu piespiešanos
Atgādina “Toma Sojera piedzīvojumus”
Atradām pat vietu, kur duļķainā ūdenī peldēja odiņi, bet dzert gan nedzērām
Aka gadsimtu gaitā ir palikusi caura. Bet varbūt te bija koka sienas, kas to lai zina
Beidzot tikām arī līdz apakšai. Kādi desmit, divdesmit metri augstuma tomēr
Rāpties atpakaļ arī nav vienkārši, īpaši velokurpēs, kas šim nolūkam nemaz nav derīgas
Bet debesis ir tik tuvu!
Brīvība, šķiet, ir tepat, bet priekšā vēl 10 metri kāpuma
Turpināsim stāstu par pilsētu.
Bazilikas tipa baznīca (tiesas vieta) VII-IX gadsimts
Pilsēta ir liela, tajā ir daudz visa kā
Tas "viss kaut kas" – tās ir bezgalīgas alas, grotas un bedres, kā arī caurumi, atvērumi un ejas
Vietām tās ir bez jumta
Alu pilsētas pašreizējie iemītnieki, jumtu trūkums viņiem ir tīrais nieks
Oļa
Lūk, tāpat būs arī ar mūsu pilsētām pēc simtiem vai tūkstošiem gadu
Vietas daudz, pilsētā laikam dzīvoja desmitiem, ja ne simtiem tūkstošu
Laiks vēl atvilkt elpu
Pakāpieni un logi ir savās vietās
Atkal apgrauztas olas
Gaismas daudz, senčiem patika plašums
Brašais virsotņu, ieleju un aizpolārā loka iekarotājs - cilvēks-orķestris Vova “Hell” Travelling.Lv
Un viņa nemainīgā mainīgā komanda
Atceļā atkal sastapām baznīcu
Bet lejā mūs gaida dzelzs kumeļi, un ir jādodas tālāk